- Grieķija
- Turcija
- Spānija
- Ēģipte
- Bulgārija
- Taizeme
- Apv. Arābu Emirāti
- Itālija
- Izraēla
- Portugāle
- Kipra
- Horvātija
- Islande
- Indonēzija
- Indija
- Ungārija
- Malta
- Dominikānas Republika
- Gruzija
- Tunisija
- Melnkalne
- Kaboverde
- Austrija
- Šrilanka
- Francija
- Maroka
- Malaizija
- Maldīvu Salas
- Austrālija
- Vjetnama
- Tanzānija
- Bosnija un Hercegovina
- Albānija
- Kuba
- Meksika
- Slovēnija
- Albānija
- Apv. Arābu Emirāti
- Austrija
- Austrālija
- Bosnija un Hercegovina
- Bulgārija
- Dominikānas Republika
- Francija
- Grieķija
- Gruzija
- Horvātija
- Indija
- Indonēzija
- Islande
- Itālija
- Izraēla
- Kaboverde
- Kipra
- Kuba
- Malaizija
- Maldīvu Salas
- Malta
- Maroka
- Meksika
- Melnkalne
- Portugāle
- Slovēnija
- Spānija
- Taizeme
- Tanzānija
- Tunisija
- Turcija
- Ungārija
- Vjetnama
- Ēģipte
- Šrilanka
Itālija: Roma
Adriatic Riviera – Milano Marittima, Adrijas Rivjēra - Apūlija, Adrijas Rivjēra - Čezenatiko, Adrijas Rivjēra – Kattolika, Adrijas Rivjēra – Marke, Adrijas Rivjēra – Marke: Fermo - Mačeratas Rivjēra, Adrijas Rivjēra – Marke: Konero Rivjēra, Adrijas Rivjēra – Marke: Palmes Rivjēra, Adrijas Rivjēra – Marke: Pezāro Rivjēra, Adrijas Rivjēra – Marke: Senigallija, Adrijas Rivjēra – Milano-Marittima, Adrijas Rivjēra – Rimini, Adrijas Rivjēra – Ričone, Bormio, Campitello, Canazei, Dolomiti di Brenta, Iskija, Kalabrija - Briatiko, Kalabrija - Lamecija, Kalabrija - Pargēlija, Kalabrija - Pico, Kalabrija - Redžio Kalabrija, Kalabrija - Tropeja, Kalabrija - Vatikano rags, Kalabrija - Vibo Marina, Kalabrija - Zambrone, Kronplaca, Livinjo, Naples, Roma, SICILIA CEFALU`, SICILIA-SIRACUSA, Sardīnija, Sardīnija - Arbataksa, Sardīnija - Kaljāri, Sardīnija - Olbija - Portočervo, Sardīnija - Olbija - Santeodoro, Oroseji, Sicīlija - Džiardini Naksos, Sicīlija - Katānija, Sicīlija - Letojani, Sicīlija - Marina d’Agro, Sicīlija - Messina, Sicīlija - Noto, Sicīlija - Ragūza, Sicīlija - Santa Flavija, Sicīlija - Sirakūzas, Sicīlija - Taormina, Sicīlija - Čefalu, Val di Fassa
Roma – Itālijas Republikas galvaspilsēta kopš 1871. gada, Lacio apgabala un Romas provinces administratīvais centrs. Dibināta 753. gadā p.m.ē. Savas dibināšanas dienas svētkus pilsēta atzīmē 21. aprīlī. Roma, kā jau tas laikam visiem zināms, plešas uz 12 pakalniem, tomēr visvairāk pieminētie un zināmie ir septiņi pakalni – tie, uz kuriem 150 km2 platībā atrodas pilsētas centrālā vēsturiskā daļa: Palatīns (Palatinus), Aventīns (Aventinus), Kapitolijs (Capitolinus), Kvirināls (Quirinalis), Vimināls (Viminalis), Eskvilīns (Esquilinus) un Kelijs (Caelius).
Virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem Romu šķērso Tibras upe. Kādreiz tā bija ūdeņiem bagāta, kuģojama upe, kas plūdu laikā varēja nodarīt lielu postu. Bet mūsdienās tās krastus skauj akmens parapeti un Tibra vairs nav bīstama. Romā atrodas Vatikāna Pilsētvalsts, kura aizņem 40 ha teritoriju.