!! Vasara-2022 un Ziema-2022/23 : 1. iemaksa - no 62 EUR / pers. vai 5% !!

 Gruzija

Bakuriani, Batumi, Borjomi, Gonio, Gudauri, Gurija, Kobuleti, Kvariati, Makhindžauri, Tbilisi, Tsikhisdziri, Čakvi

Gruzija

Valsts Aizkaukāzā, Melnās jūras austrumu krastā. Tai ir robeža ar Krieviju valsts ziemeļos un Turciju, Armēniju un Azerbaidžānu dienvidos.

Valsts pārvalde un iekšpolitika

Gruzija ir prezidentāla republika. Izpildvara pieder prezidentam un ministru kabinetam. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, balstiesības iegūst 18 gadu vecumā.

Gruzijas separātiskie reģioni

  • Abhāzija
  • Adžārija
  • Dienvidosetija

Vēsture

Mūsdienu Gruzijas teritorija ir bijusi pastāvīgi apdzīvota kopš agrīnā Akmens laikmeta. Senajos laikos Gruzijas teritorijā atradās divas valstis, viena no tām - Kolhīda (kolhu valsts), - Sengrieķu mitoloģijā tika uzskatīta par leģendārās zelta aunādas atrašanās vietu. Mūsu ēras sākumā reģions nonāca Romas impērijas ietekmē. 4. gs. reģiona valstiņas bija starp pirmajām pasaulē, kas pieņēma Kristietību kā oficiālo reliģiju. 7. gs. zemi iekaroja arābi, taču jau 9. gs. mūsdienu Gruzijas teritorijā izveidojās vairākas valstis un 1008. gadā tika izveidota Gruzijas valsts, kas pastāvēja līdz 14. gadsimtam (kad valsts sašķēlās vairākās mazākās caristēs: Kartlijā, Kahetijā un Imeretijā, kuras cīnījās savā starpā par dominanti reģionā).

Gruzija piedzīvoja vairākus uzplaukuma un panīkuma periodus, savu lielāko uzplaukumu piedzīvojot 11. - 13. gadsimtos. Reģionu mēģināja pakļaut osmaņi un persieši, visbeidzot sacensībā iesaistījās Krievijas Impērija, kas no 1801. līdz 1866. gadam to anektēja: Austrumgruzijas Kartlijas un Kahetijas cars Iraklijs II ar t.s. Georgija traktātu 1783. gadā atzina sevi par Krievijas impērijas vasali, noslēdzot ūniju (kas netraucēja Aleksandram I 1801. gada 12. septembrī pārkāpt līgumu un likvidēt šo Kartlijas-Kahetijas caristi, savukārt reģiona rietumdaļu - Imeretijas caristi (mūsdienu Abhāziju), - Krievijas impērija iekaroja vēlāk, 1810. gadā (1864. gadā arī to likvidējot kā politisku subjektu).

1918. gadā pēc 1. Pasaules kara un revolūcijas Krievijā izveidojās neatkarīga Gruzijas Demokrātiskā republika, tomēr tā pastāvēja tikai dažus gadus - 1921. gadā valstī iebruka Padomju Krievijas karaspēks un 1922.gadā, kopā ar Armēniju un Azerbaidžānu, Gruzija tika iekļauta Padomju Savienībā, izveidojot Aizkaukāza PFSR. Neatkarību no Padomju Savienības Gruzija atguva 1991. gadā.

Pēc pilsoņu kara un dramatiskas ekonomiskās krīzes, 1990. gadu beigās situācija valstī daudzmaz stabilizējās. 2003. gadā valstī notika miermīlīga revolūcija, kuras rezultātā pie varas nāca jauna uz rietumiem orientēta reformatoru valdība, kas tiecās pievienoties NATO.

Klimats

Austrumgruzijā valda sauss, kontinentāls klimats ar karstu vasaru un mērenu ziemu, Rietumgruzijā un Melnās jūras piekrastē – silts, subtropisks klimats.

Ģeogrāfija

Gruzijas reljefu var iedalīt četrās daļās. Ziemeļos atrodas Lielais Kaukāzs, kas veido dabisku robežu ar Krieviju, Lielajā Kaukāzā atrodas arī Gruzijas augstākis punkts - 5 201 metru augstais Šhara un (Abhāzijā) dziļākā ala pasaulē, kuras dziļums saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir vismaz 2140 metri. Rietumos, kur valsts robežojas ar Melno jūru, plešas līdzenums, kas ietver arī subtropiskās Kolhīdas zemienes. Dienvidos atrodas Mazā Kaukāza austrumu daļa, kas ietiecas arī kaimiņos esošajās Turcijā un Armēnijā, savukārt valsts austrumu daļā ap galvaspilsētu Tbilisi atrodas plakankalne. Valstī ir ap 25 000 upju no kurām lielākā ir 1364 kilometrus garā Mtkvari, kas iztek no Turcijas un caur Tbilisi plūst tālāk uz Gruzijas kaimiņvalsti Azerbaidžānu, kur ietek Kaspijas jūrā. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslu robežas, klimatu ietekmē arī kalni, kas sadala valsti rietumu un austrumu daļās. Zemienēs ir relatīvi silts visu gadu, bet kalnainos apgabalos ir ievērojami vēsāks, valsts rietumu daļā klimats ir mitrāks nekā austrumos.

Iedzīvotāji

Gruzijā ir 4 630 841 iedzīvotājs no kuriem 83,8% ir gruzīni, 6,5% - azerbaidžāņi, 5,7% - armēņi, 1,5% ir krievi, bet 2,5% ir citu tautību pārstāvji.

Izplatītākā reliģija ir Kristietība, lielākā konfesija ir Pareizticīgie - 83,9%, 3,9% iedzīvotāju pieder Armēņu apustuliskajai baznīcai, 0,8% ir katoļi. Otra izplatīkākā reliģija, kurai pieder 9,9% iedzīvotāju ir Islāms.

Izplatītākās valodas ir oficiālā gruzīnu valoda (71%), krievu valoda (9%), armēņu valoda (7%) un azerbaidžāņu valoda (6%), citās valodās runā apmēram 7% iedzīvotāju, Abhāzijā oficiāls statuss ir arī Abhāzu valodai.

Ekonomika

Gruzijas ekonomikā liela nozīme ir lauksaimniecībai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Gruzijas lauksaimniecības sektoram izdevās samērā viegli atkopties, jo Gruzijā kolektivizācija bija notikusi mazākos apmēros nekā citur PSRS. Galvenais kultūraugs ir tēja, audzē arī citrusaugļus, vīnogas, kviešus, miežus, tabaku un dārzeņus. Lielākās nozares ir pārtikas apstrāde un vīnrūpniecība. Agrāk labi attīstīta bija arī tūrisma industrija, taču tā cietusi no valstī notiekošajiem nemieriem. Valstī notiek mangāna, vara un citu metālu ieguve. Pastāv arī mašīnrūpniecība, tekstilrūpniecība un ķīmiskā rūpniecība.

Ārpolitika

Kopš Krievijā tika aizliegts dažādu produktu imports no Gruzijas, tā centusies attīstīt ekonomiskus sakarus ar citām kaimiņvalstīm un Rietumvalstīm, sevišķi Eiropas Savienību. NATO partnervalsts un kandidātvalsts.

Flora un fauna

Neņemot vērā mazo platību, Gruzijā sastopama neparasti bagātīga flora. Dažādo ģeogrāfisko un klimatisko zonu ietekme atspoguļojas visdažādāko augu sugu dazveidībā. Austrumgruzijā valda sauss un pussauss klimats, kas ir iemesls tam, kāpēc šeit mežu un zālāju ir mazāk nekā Rietumgruzijā, kur lielāko daļu zemes klāj biezi meži.
Gruzijas faunu ietekmējusi Eiropas, Centrālāzijas un Āfrikas fauna. Gruzija ir simtiem zīdītāju, 330 putnu, 48 reptīliju, 11 anfībiju un 160 dažādu zivs sugu.

Virtuve

Khachapuri, khinkali, ajika (asā mērce), chakhombili, čebureki, kupāti un, protams, šašliki jānobauda ikvienam, uzturoties Gruzijā kaut vienu dienu! Gruzīnu virtuve ir viena no svarīgākajām nacionālas kultūras sastāvdaļām. Mēdz teikt, ka tūristi, nobaudījuši īstu gruzīnu virtuvi kaut reizi, kļūst par tās faniem!

Noderīgi padomi

Uzmanību! Gruzijas tostu tradīcijas paredz, ka tosts ir sakāms tikai ar vīnu un stiprākajiem alkoholiskiem dzērieniem, gruzīns teiks tostu ar alus kausu rokās tikai savam ienaidniekam!

Braukšanas stils Gruzijas ielās ir īpašs, viņi brauc ļoti ātri (pilsētā pat virs 100km/h) neievērojot satiksmes noteikumus. Gruzijā nav ceļu policijas.

Lielākoties autobusiem Gruzijā nav noteikta maršruta saraksta, tie kursē starp iecienītākajiem tūristu galamērķiem un lidostām.

Taksometru vadītāji ņem 1-2 laras par 1km. Ieteicams ir par cenu vienoties iepriekš.

Metro Tbilisi ir ļoti ērti tūristiem, jo tas savieno pilsētas centru ar dzelzceļa staciju. Metro biļete 0,40 Lari.

Vilcienu cenas Gruzijā ir salīdzinoši mazas. Vilciens no Tbilisi-Batumi maksā no 15-46Lari, mikroautobuss 15 Lari.

Gan Tbilisi, gan arī citās Gruzijas baznīcās vīriešus šortos un sievietes bez galvassegām neielaiž. Atsevišķās baznīcās pie ieejas ir atrodami lakatiņi, ko būtu vēlams apsiet ap galvu, jo jāciena vietējās tradīcijas.

Ar taksometra šoferiem par cenu labāk ir vienoties pirms brauciena. Taksometra cena pilsētā ir lētā: visur var nokļūt vidēji par 1 līdz 2 latiem.

Visu baznīcu apskate ir bez maksas.

Visi uzraksti un informācija tikai gruzīnu valodā (t.sk. ielu, vilcienu, autobusu un metro pieturu nosaukumi).