!! Uz saulaino Kipru - līdz pat decembrim !! Ziema-2020/21 : Līdz 31.10.2020. 1. iemaksa - no 50 EUR / pers. !! /// !! Vasara-2021 : Līdz 31.12.2020. - Agrās rezervēšanas atlaides un bonusi, 1. iemaksa - no 50 EUR / pers. !! /// !! Jaunumi Ziemā-2020/21 : Grankanārija, Maurīcija un Zanzibāra !!

 Spānija

Alikante, Almērija, Arenāls, Barselona, Bilbao, Can Pastilla, Costa del Sol, Fuerteventura, Fuerteventura - Handija, Fuerteventura - Kaleta de Fuste‎, Fuerteventura - Koraleho, Grankanārija, Grankanārija - Laspalmasa, Granāda, Kadisa, Kalella, Kambrils, Koma Ruga, Kordova, Kosta Brava, Kosta Dorada, Kosta del Maresme, Lanzarote, Loreta de Mara, Madride, Malaga, Maljorka, Marbella, Salou, Santasuzanna, Sidžesa, Tenerife, Tenerife - Buenavista del Norte, Tenerife - Caljao Salvahe, Tenerife - El Medano, Tenerife - Gija de Isora, Tenerife - Golf del Sur, Tenerife - Kosta Adehe, Tenerife - Kosta del Silencio, Tenerife - La Caleta, Tenerife - Los Gigantes, Tenerife - Los Kristianosa, Tenerife - Plaja Paraiso, Tenerife - Plaja de las Americas, Tenerife - Playa de La Arena, Tenerife - Puerto de Santjago, Tenerife - Puerto de la Crusa, Tenerife - Santakrusa de Tenerife, Valensija

Par Valsti

Spānija (spāņu un galīsiešu valodā: España; katalūņu valodā: Espanya; basku: Espainia) atrodas Eiropas dienvidrietumos, aizņemot 85% no Pireneju pussalas, kā arī Baleāru salas (Islas Baleares) Vidusjūrā, Kanāriju salas Atlantijas okeānā, virkni neapdzīvotu salu Vidusjūrā pie Āfrikas krastiem, Marokas tuvumā, kas ir pazīstamas ar nosaukumu Plazas de soberanía, pilsētas Seutu (Ceuta) un Meliļju (Melilla) Ziemeļāfrikā,  kā arī Līvijas (Llívia) pilsētu Pireneju kalnos, Francijas teritorijā. Tā robežojas ar Portugāli rietumos, Franciju un Andoru ziemeļaustrumos, Gibraltāru – dienvidrietumos. Ziemeļrietumos to apskalo Atlantijas okeāns, dienvidos un austrumos – Vidusjūra. Kopējā valsts platība: 504.788 km2.  

Lielākā valsts daļa ir klāta plakankalniem un kalnu grēdām, Spānija ir otrā kalnainākā Eiropas valsts pēc Šveices. Neskatoties uz klimatisko zonu daudzveidību, Spānijā dominējošais klimats tomēr ir Vidusjūras subtropu klimats ar maigu un īsu ziemu un sausu, karstu vasaru. 

Pateicoties Spānijas ģeogrāfiskajam novietojumam un tās vēsturiskajai attīstībai, mūsdienās šī valsts ir vilinoša un interesanta ļoti daudziem tūristiem. Jebkurš šeit var atpūsties, atbilstoši savai gaumei un prasībām. Iebrucējus parasti pārsteidz kultūru, valodu, tradīciju un peizāžu dažādība. Valsts teritorijā ir saglabājušies Senās Romas laikmeta arhitektūras pieminekļi, Mauru cietokšņi un pilis Andalūzijā, Kordobas, Granādas, Seviļjas mošejas, nelielas agrīno Viduslaiku baznīcas Astūrijas un Pireneju kalnos, konkistadoru laikmeta milzīgas katedrāles un pilis Kastīlijā un Leonā. Spānijas vēstures un kultūras mantojums ir plašs un bagāts. Šīs valsts krāsainība ir iedvesmojusi Pikaso, Goiju, Velaskesu, Dalī u.c. Dažādu tautu, reliģiju un kultūru ietekme, Eiropas-Āfrikas robežu novietojums un tas, ka valsts ir Vidusjūras un Atlantijas okeāna ieskauta, - tas viss ir atstājis iespaidu uz tradīcijām un vēsturiskajiem pieminekļiem Spānijā.

Jau kopš seniem laikiem Spānija bija iekārojams iekarotāju objekts, - sākot no feniķiešiem līdz romiešiem. Viduslaikos lielāko valsts daļu pārvaldīja arābi, kas šeit iebruka no Ziemeļāfrikas VIII gadsimtā. XV gadsimta beigās kristieši atkaroja šo teritoriju un apvienoja to. Visas valdnieku paaudzes ir centušās panākt Spānijas kultūras vienotību, taču tās tradīcijas ir joprojām ļoti atšķirīgas kā senos laikos. Vairākums reģionu joprojām lepojas ar savu savdabību un patstāvību. Praktiski visa valsts ir uzskatāma par vienu grandiozu vēstures muzeju zem atklātām debesīm, kas apņemts ar skaistiem jūras līčiem un kūrortu zonām, no kurām daudzas tiek uzskatītas par labākajām Eiropā. 

Spānijas autonomie apgabali: Aragona (Aragón), Astūrijas (Principado de Asturias), Baleāru salas (Islas Baleares), Basku zeme (País Vasco), Kanāriju salas (Islas Canarias), Kantabrija (Cantabria), Kastīlija-Lamanča (Castilla-La Mancha), Kastīlija-Leona (Castilla y León), Katalūnija (Cataluña), Estremadūra (Extremadura), Galīsija (Galicia), La Rjoha (La Rioja), Madride (Madrid), Mursija (Murcia), Navarra (Navarra) un Valensija (Comunidad Valenciana). 

Spānija – viens no lielākajiem pasaules tūrisma centriem. Katru gadu šo apbrīnojamo valsti apmeklē desmitiem miljonu tūristu. Atpūta Spānijā atstāj sirdī patiesi neaizmirstamus iespaidus, kuru dēļ šeit gribas atgriezties vēl un vēl.  

Madride

Ģeogrāfiski Madride atrodas Spānijas sirdī un ir no pilsētām, kur dzīve nevis notiek, bet mutuļo. Gāžas pāri malām strauji un krāšņi, kā vārīties sācis piens. Madride ir Almodovara kino. Kosmopolītiska un vienlaikus ļoti spāniska. Spāņu virtuves un kultūras centrs. Pilsēta, kura šķietami nekad neguļ. Īstā dzīve te sākas tikai naktī un bāri ir pilni līdz rīta gaismai.

Madride ir liela un vien

laikus ļoti kompakta pilsēta. Visi trīs Madrides ievērojamākie muzeji atrodas burtiski pārsimts metru attālumā viens no otra –

 

 "Museo Nacional del Prado", Prado ir neapšaubāma un centrālā Madrides zīme, viens no būtiskākajiem un senākajiem mākslas muzejiem pasaulē. Šobrīd muzeja īpašumā ir aptuveni 30 000 mākslas darbu, ekspozīcija, kā jau parasti lielajos muzejos, ir ļoti plaša, tāpēc tai būtu vēlams pieiet selektīvi. Kolekcijas gleznieciskās virsotnes pieder spāņu meistaru rokai - tās ir Djego Velaskesa šedevrs Las Meninas un Fransisko Goijas jutekliskās mahas: La maja desnuda un La maja vestida. 2007. gada 30. oktobrī tika atklāta Prado muzeja jaunā piebūve - Rafaela Moneo projektētais sarkano ķieģeļu paviljons, kas ārēji līdzinās kādai 20. gs. 30. gados būvētai villai vai bibliotēkai un tiek salīdzināts ar aisbergu, no kura pirmajā mirklī redzama tikai pavisam neliela daļa. Iekšienē atklājas grandiozas telpas, kurās nolasāma Moneo kaislība pret dizainu un vienlaikus „citāti" no vecā Prado nama, piemēram, masīvās durvis.

 "Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofia", Viens no ekstravagantākajiem muzeju un arī pašas Madrides restorāniem. Atrodas īpašā vietā - Reinas Sofijas Modernās mākslas muzeja jaunajā piebūvē, kuras dizaina autors ir franču arhitekts Žans Nuvels.

"Museo Thyssen – Bornemisza" 1992. gadā atvērtajā muzejā apskatāma Tisena-Bornemisas ģimenes privātkolekcija, kas aptver būtiskāko Eiropas mākslā 800 gados. Barona Hansa Heinriha Tisena-Bornemisas sieva Karmena Servera pārliecināja vīru pārdot ģimenes mākslas kolekciju Spānijas valstij un 2004. gadā to papildināja ar vairāk nekā 200 darbiem no savas privātkolekcijas. Barona tēvu vairāk bija interesējuši vecmeistaru darbi, kamēr Hanss tos papildināja ar 19. un 20. gs. Glezniecību

Pagājušajā gadā tiem pievienojies arī šveiciešu arhitektu biroja "Herzog&de Meuron" projektētais "Caixa Forum", kas jau paguvis kļūt par vienu no spilgtākajām mūsdienu Madrides zīmēm. Modernā muzeja telpā pārvērsta 19. gadsimta elektrostacija - ēkas būvmasa pacelta uz balstiem, sniedzot iespēju skatītājiem nokļūt celtnes apakšā, kur izveidoti divi pazemes stāvi. Taču paceltās sienas nav vienīgais jaunā kompleksa 'brīnums' - uz vienas no nama sienām ierīkots 24 metrus augsts vertikāls dārzs, kur var atrast 250 augu sugas. Savukārt īstena mākslas svētceļnieku pietura ir "Ermita de San Antonio de la Florida" - ģeniālā spāņu gleznotāja Goijas atdusas vieta. 18. gadsimta beigās celtās kapelas griesti ir viņa izgleznoti

Barselona

Antonio Gaudi Darbi. Pirmkārt, tā ir Svētās Ģimenes katedrāle (La Sagrada Familia) Gotiskajā kvartālā (Barrio Gotic) un Gueļa parks. Svētās Ģimenes katedrāle – nepabeigts Gaudi. Šedevrs. Gueļa parks – pats populārākais parks Barselonā, kas ietverts vispasaules JUNESKO mantojuma objektu sarakstā. Te jūs ieraudzīsiet ķirzaku no mozaīkas, kas kļuva par vienu no Barselonas simboliem. Jocīgi soliņi, kolonas, grots – tas ir izpildīts no veciem traukiem, flīzēm, pudelēm.

Darba laiks:

Novembris – februāris no 10:00 -18:00, marts – oktobris no 10:00 līdz 19:00, aprīlis – septembris no 10:00 līdz 20:00, maijs – augusts no 10:00 līdz 21:00. Ieeja brīva.

 

Dziedošās strūklakas pie Monžuikas kalna nogāzes var tīksmināties ar brīnišķīgu skatu –

gaismas muzikālām strūklakām. Čaikovska , Baha, Bēthovena mūzikas pavadījumā strūklaka sāk laistīties tūkstoš krāsās, pastāvīgi mainot savus. Drusku augstāk atrodas Nacionālā pils (tagad – kataloniešu mākslas muzejs).

Strūklakas strādā:

Ziemā (no oktobra līdz aprīlim) piektdien  un sestdien no 19:00 līdz 21:00.

Vasarā (no maija līdz septembrim) ceturtdien, piektdien un svētdien no 20.00 līdz 24.00.

 

La Rambla. Tā ir sena promenāde, kādreiz bija vasarā izsīkstošas upes gultne. Te ir viss –kafejnīcas, veikali, izklaides vietas. Te visu diennakti drūzmējas ielu mākslinieki, mīmi un muzikanti.

 

Bokerija tirgus (Boqueria). Pats apmeklētākais un krāsainākais produktu tirgus Eiropā, var būt pat pasaulē. Dārzeņi, augļi, sieri, gaļa, desas – tas ir pats par sevi saprotams. Bet sevišķi šī vieta ievērojama ar lielu svaigo zivju sortimentu un skaļām tantiņām, kas tās tirgo.

Darba laiks: no pirmdienas līdz sestdienas no 8:00 līdz 20:30.

 

 Akvārijs L’ Aquarium de Barcelona. Ostas rajonā atrodas viens no vislielākajiem akvārijiem Eiropā. Caurspīdīgs 80 metrus garš tunelis akvārija iekšpusē ļauj justies gluži kā jūras dzelmē!

Darba laiks: no 9:30 līdz 21:00, jūnijā un augustā no 9:30 līdz 23:00.

Kases un ieeja veras ciet stundu pirms akvārija slēgšanas.

 

Citadeles parks. Brīnišķīgs parks ar apelsīnkokiem, triumfālo arku pie ieejas un galveno ievērojamu objektu – gigantisku strūklaku Kaskad (Cascada) (kas arīdzan ir Antonio Gaudi darbs).

Darba laiks: novembris – februāris no 10:00 līdz 18:00; marts, oktobris – no 10:00 līdz 19:00;

aprīlis, septembris – no 10:00 līdz 20:00; maijs – augusts no 10:00 līdz 21:00.

 

Kristofera Kolumba piemineklis. Pieminekļi Kristoferam Kolumbam ir praktiski katrā Spāņu ostas pilsētā, bet tieši Barselonā Kolumbs atgriezās no savas dzīves galvenā jūras ceļojuma. Grandiozs piemineklis Kristoferam atrodas La Rambla bulvāra galā, no šejienes sākas pilsētas ostas daļa.

Metāliskās kolonas iekšpusē atrodas lifts, ar kuru tūristi paceļas 60 metrus augstajā skatu laukumā

Montserrata

Montserrata klosteris. Montserrata ir visvecākais Spānijas benediktīniešu klosteris, un tas atrodas uz tāda paša nosaukuma kalna 725 m augstumā, kur ticīgie cilvēki ierodas no visas pasaules, lai nokļūtu tuvāk Dievam. Tā pirmsākumi ir bijuši 880. gadā, kad gani kādā no alām atraduši nelielu koka skulptūru - Dievmāti ar Jēzus bērniņu uz rokām. Šai skulptūrai piemita brīnumdares spējas un tāpēc šajā kalna pavēlēts uzbūvēt pirmo vientuļnieku mūku mītni. Pašlaik klosterī savu dzīvi lūgšanā un darbā pavada 80 mūku - svētā Benedikta ordeņa brāļu. 

Segovija

Sena, skaista, arābu un kristiešu ietekmē veidojusies pilsēta 70 km uz ZR no Spānijas galvaspilsētas Madrides. pilsētā, kuras iedzīvotāji spējuši saglabāt senatnes atmosfēru. Tajā ir  brīnišķīgi pieminekļi, gotiska katedrāle, baznīcas, senas ūdens strūklakas un māju iekšpagalmi – patio. Segovija ir ierakstīta  Cilvēces kultūras mantojuma sarakstā.

Lielākais Segovijas lepnums ir romiešu akvedukts (Acueducto de Segovia), kurš tika uzcelts 3000 gadus atpakaļ, imperatora Trajāna valdīšanas laikā. 167 akru akmens bloki un arkas starp tiem ir konstruēti un uzbūvēti bez mākslīgiem stiprinājumiem. Akvedukta garums – 15km.

Segovijā atrodas arī karaliskā pils Alkasāra (Alcázar de Segovia) – līdzīga viduslaiku cietoksnim. Pēc 1828.gadā notikušā ugunsgrēka pils tika rekonstruēta un atjaunota. Alkasāra atrodas pilsētas nomalē un senatnē tā bijusi iemīļota Kastīlijas karaļu atpūtas vieta. Tās pazemes slepenie kambari un ejas, kas saistītas gan ar izejām pie upes, gan citām pilsētas pilīm, vēsturē iegājuši kā Alkasāras labirinti.

Santjago de Kompostela

 

Santjago de Kompostela (Santiago de Compostela) – Galīsijas galvaspilsēta un tūrisma pērle. Slavenās Santjago katedrāles (La Catedral de Santiago) sienas ir būvētas dažādos laikmetos, tādejādi veidojot interesantu arhitektūras ansambli.  Šī ir viena no skaistākajām Spānijas pilsētām. IX gadsimta sākumā Galīsijā atklāja Apustuļa Jēkaba apbedījumu (Apostol Santiago). Pateicoties šim faktam, pilsēta Santiago de Compostela kļuva par vienu no trīs svētajām pilsētām. Miljoniem piligrimu no visas pasaules devās svētceļojumā un šo neprasto vietu. Tika izveidots vairākus simtus kilometru garš Svētā Jēkaba Ceļš (Camino De Santiago). Grūtā un ilgā ceļa mērķis bija sasniegt Santiago de Compostela katedrāli.  Mūsdienās ir izveidojušies vēl daudz un dažādi piligrimu ceļi, tomēr pats senākais un autentiskākais ir Franču ceļš (El camino francés), kas sākas Francijā un stiepjas cauri visiem Spānijas ziemeļu rajoniem.

Pamplona

 

Pamplona jeb Irunja (basku valodā) savu popularitāti ieguvusi pēc Hemingveja romāna Fiesta. Svētā Fermina svētki (San Fermines) katru gadu notiek no 6. līdz 14.jūlijam un ir viena no garākajām fiestām Spānijā. Hemingveja iedvesmoti, šeit sabrauc ļaudis no visām pasaules malām, lai būtu klāt, piedalītos un redzētu vēršu skrējienus.

Ikgadējās tomātu cīņas “Tomatina” dalībnieki Spānijas mazpilsētā Bunjolā augusta pēdējā trešdienā gatavojas apmētāt viens otru ar 110 tonnām labi nogatavojušos tomātu. Tomātu kaujas organizatori stāsta, ka no rīta ciematā ar kravas mašīnām tiks ievesti tomāti, ar kuriem stundas laikā norisināsies cīņa, kurā piedalīsies gan pilsētiņas iedzīvotāji, gan viesi. Pilsētas mērs norāda, ka pasākuma mērķis ir apmētāt vienam otru ar tomātiem, izvārtīties tā sulā, draudzīgi pagrūstīties, vēlāk kopīgi patīkami pavadīt laiku un atbrīvoties no notašķītajām drēbēm. Kaujas laikā pilsētas šaurās ielas pārvēršas tomātu putras upēs pusmetra dziļumā, un pēc kaujas vietējie iedzīvotāji no balkoniem lej uz dalībnieku galvām ūdeni. Pašvaldība pirms kaujas jau nodrošinājusi 500 āra duškabīnes, kur dalībnieki varēs noskalot tomātu paliekas. Kaujai nav nekāda vēsturiska pamatojuma – tā aizsākās 1945. gadā un tiek rīkota ik gadu, piesaistot tūkstošiem tūristu no visas pasaules. Pirmo reizi kauju sarīkoja divu konkurējošu jauniešu grupējumi tirgus laukumā, kur viņu ērtākie ieroči bija tomāti. Piecdesmito gadu sākumā pasākums tika aizliegts kā plašs huligānisms, tomēr kopš 1957. gada tā kļuva par pilsētiņas oficiāliem svētkiem.

Kostabrava, Kosta Del Maresme, Kostadorada

Atbraucot uz Kataloniju, ar to ir jāiepazīstas nesteidzoties. Tās vairāk nekā tūkstoš gadus ilgā vēsture to pelna. Vietiņā ar nosaukumu Ampurias, Kostabravā Jūs varēsiet ieraudzīt senās Grieķijas klasiskās ēras pēdas: grieķu apmetnes rajonā, ko vēlāk ieņēma romieši, tika atrastas ārkārtīgi vērtīgas skulptūras un keramikas izstrādājumi. Netālu no šejienes atrodas ibēriešu ciemats Ullastrets, kur var pastaigāties tā gigantisko sienu ēnā. Kostadoradas piekrastē nav iespējams neapmeklēt imperatora pilsētu Tarrako – pašlaik to sauc Tarragona – tas ir īsts Senās Romas ēras piemineklis.

Kosta del Sol

Costa del Sol (Saules krasta) liedags, kas stiepjas no Gibraltāra līdz Malagai, ir pilnībā aprīkots pludmales atpūtnieku un ūdenssporta cienītāju vajadzībām. Te caurmērā ir 300 saulainu dienu gadā. Marbella ir elegantākais kūrorts. No tā 29 pludmalēm par labāko tiek uzskatīta Playa de Don Carlos. Torremolinosa, atpūtnieku metropole, pamazām atbrīvojas no nepārdomātā būvniecības drudža sekām. Pilsēta ieguldījusi milzīgus līdzekļus zaļo zonu, jaunu laukumu un promenādes ierīkošanai, bet liedagā sabērts miljoniem tonnu baltu smilšu. Benalmadena orientējas gandrīz tikai uz masu tūrismu. Aiz lielās jahtu ostas un visai akmeņainā liedaga ir daudz vietu, kur atpūsties tūristiem.

Baleāru salas

Baleāru salas ir Spānijai piederošs arhipelāgs Vidusjūras rietumu daļā. Tas sastāv no četrām lielām salām - Maljorkas, Menorkas, Ivisas, Formenteras - un vairākām mazākām saliņām.

Ar pasakainām dabas ainavām, lieliskām pludmalēm, sauli 10 stundas 300 dienas gadā un gandrīz gadsimtu spodrinātu viesmīlības industriju, Baleāru salas ir kļuvušas par vienu no iemīļotākajiem atpūtnieku galamērķiem Eiropā. Palma ir zināmā mērā pārsteigums katram ceļotājam – tā ir reizē jauna un senatnīga, tradicionāla un kosmopolītiska, tā ir stilīga, izsmalcināta, intīma un reizē pārpilna ar dzīvesalkām.

Belvēras pils, kas atrodas nedaudz ārpus pilsētas centra, Palmas līča rietumu pusē un ir unikāla, kā vienīgā apaļas formas gotiskā pils Spānijā. Jau 12. gadsimtā šeit mājvietu sev uzbūvēja Hospitāliešu ordenis un uz vecās pils drupām Haime II lika uzcelt cietoksni ar skatu laukumu, kas pavērsts pret līci un pilsētu tās krastā. Belvēras cietoksnī, kas savulaik kalpoja arī kā cietums, tagad aplūkojama arheoloģisko atradumu un klasisko skulptūru kolekcija.
Katedrāle, kas paceļas pāri vecajai ostai. Tās pamatakmeņus arābu mošejas vietā lika Haime I.
Gotiskā stila celtne tika būvēta un pārbūvēta daudzu gadsimtu laikā, bet 20. gs. sākumā tās interjera izmaiņām un īpašās apgaismošanas sistēmas radīšanai savu roku pielika slavenais Gaudi.
Iepretī Katedrālei atrodas Almudaina pils – seno Maljorkas valdnieku rezidence, kas pirms tam bija arābu cietoksnis. Mūsdienās Spānijas karaļnams savas vasaras atpūtas laikā šeit rīko oficiālās pieņemšanas.
Pils rietumu daļā plešas dārzs, kas izveidots arābu stilā. Šeit starp rozēm, cipresēm un milzīgiem acāliju krūmiem, klusu urdzošu strūklaku paēnā izvietoti spāņu slavenāko skulptoru darbi.
Netālu no Katedrāles atrodas senais arābu kvartāls ar šaurām, līkumotām ieliņām, kuras izstaigājot, var pamanīt kādu starp senatnīgām ēkām iespiestu augstmaņu pili, kādu ēnainu iekšpagalmiņu, kādu pavisam nelielu izstāžu zāli. Te atrodas arī Arābu pirts, kas, domājams, būvēta 11. gs. kā kāda turīga maura dzīvojamās mājas sastāvdaļa.

Kanāriju salas

Kanāriju salas (Islas Canarias) ir septiņu vulkāniskas izcelsmes salu arhipelags Atlantijas okeāna austrumu malā, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes (pie Marokas un Rietumsaharas). Salas pieder Spānijai un ir viens no tās autonomajiem apgabaliem. Arhipelāgs sastāv no šādām salām:

  • Tenerife (2034 km²)
  • Fuerteventura (1660 km²)
  • Grankanārija (Gran Canaria) (1560,1/km²)
  • Lanzarote (845.9 km²)
  • Palma (sala) (La Palma) (706 km²)
  • Gomera(La Gomera) (369,76 km²)
  • Jerro (El Hiero) (268,71 km²).

Kanāriju salām ir sev raksturīgs klimats, pateicoties gan to ģeogrāfiskajam izvietojumam Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, gan specifiskajiem vējiem, kas nodrošina unikālu klimatu, gan arī dažādiem ģeogrāfiskiem apstākļiem- kalnainākajās salās( Tenerife, La Palma un Gran Canaria) vairāk līst, turpretim līdzenākajām ( Fuerteventura un Lanzarote) nokrišņu daudzums ir mazāks. Tieši kalniem ir lielāks iespaids uz nokrišņu daudzumu, nevis Āfrikas kontinenta tuvumam, kā tas bieži vien tiek apgalvots.
 Visi klimatiskie indikatori, kas balstīti uz cilvēka sajūtām  - temperatūra, gaisa mitrums un vēja ātrums ir novērojami tādā kombinācijā, kas pierāda, ka šeit ir vislabākie nosacījumi mūžīgā pavasara klimatam visa gada garumā ar vidējo temperatūru 18 grādi pēc Celsija un lieliskajām vasarām, kurās temperatūra ir ap 22 grādiem, šo brīnišķīgo salu klimats ir nepārspējams un nepārtrauktu labsajūtu nodrošinošs.

Tenerife ir lielākā no Kanāriju salām (2034 km2), seno vietējo iedzīvotāju guanču valodā Tenerife nozīmē: 5„Sniega kalns”. Šāds salas nosaukums cēlies no Teides vulkāna sniegotās virsotnes, kas paceļas 3718 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tas ir augstākais punkts visā Atlantijas okeānā.

Februārī Tenerifē notiekošais karnevāls ir otrs lielākais pēc Brazīlijas Riodeženeiro karnevāla   Playa de las Americas ir lielākais un nozīmīgākais Tenerifes kūrorts, kas atrodas salas dienvidu daļā. Tajā vienmēr spīd saule un ir labs laiks. Viesnīcas kūrortā ir celtas samērā nesen, tāpēc tās ir ļoti mūsdienīgas un modernas. Kūrorts tika uzcelts speciāli salas viesiem. Tā kā kūrorts tika veidots akmeņainā piekrastē, smiltis te tika vestas pat no Sahāras tuksneša vai smeltas no okeāna dibena. Tūristus šeit aicina daudzie kazino, tirdzniecības centri, restorāni, bāri un nakts klubi.Gar pludmali visā garumā stiepjas gājēju promenāde, uz kuras atrodas restorāni, bāri un daudz dažādi veikali, kuri strādā līdz pat rītam.

Gran Kanārija  atrodas Kanāru arhipelāga dienvidu daļā. Salas galvaspilsēta - Las Palmas. Neierasta iezīme tādai mazai teritorijai – negaidīta dabas zonu maiņa: no augstiem kalniem , apaugušu ar mežu, sniegotām virsotnēm, līdz saulainām , zelta spīgoļošām smilšu pludmalēm. Gran Kanāriju divās daļās sadala kalnu grēda El Cumbre.Pati augstakā kalnu virsotne Pico de Las Nieves ( 1950 m) no vienas puses aiztur Saharas vējus , pateicoties tam , dienvidu daļā klimats sauss, temperatūra augstāka , bet ūdens temperatūru ietekmē okeāna Golfa straumes tuvums, no otras – aiztur lietus mākoņus. Tapēc ziemeļos – krāšņa augu valsts, bet aukstāks un mitrāks, šeit atrodās Las Palmas lidosta. Brīnišķīgi krasti stiepjas 236 km garumā , bet dienvidos atrodas slavenās Maspalomas kāpas un zeltu atspīdošās smiltis Pleja del Ingles. Subtropu klimats pieļauj tikai divus gadalaikus – vasaru un ziemu. Ziema ilgst no novembra līdz martam un ar neko neatgadina īsto ziemu: vidējā gaisa temperatūra šajā gadalaikā sastāda 20 grādu siltuma. Vasarā – apmēram 25 grādi siltuma. Interesanti tas , ka Gran Kanarija lietus mēdz būt tikai ziemā.

Virtuve

Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir zivis un citas jūras veltes, piemēram, menca ķiploku mērcē, moloski, krabji, foreles un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas mērces, gan saldās, gan asās. Arī siers, dārzeņi, desiņas, truša gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu vīni. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas liķiera šķirnes. Populārs ir arī anīsa degvīns

    Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, pescairo frito. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz aukstās zupas, kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir rīsi, piemēram, paelja un arros negre. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas zupas, piemēram, uz maizes un ķiplokiem balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to sālot , piemēram, spāņu šķinķi, vai arī iemērcot olīveļļā, piemēram, kā Mačego sieru. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram,  pote gallego un  marmitako. Izplatīts ir arī viegli kaltētais Lakonas šķinķis.

Svarīgi telefona numuri

Nacionālā policija 091

Municipāla policija 092

Neatliekamā palīdzība 112

Latvijas vestniecība Spānijā ( MADRIDE) : 

Adrese c/Alfonso XII 52-1, 28014 Madrid, Spain

Telefons:34 91 369 13 62

E-pasts:  lespan@telefonica.net 

Fakss:34 91 369 00 20