Indija

Vispārīga informācija

Indija  ir valsts Dienvidāzijā; septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, rietumos ar Pakistānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu.
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojusies tā materiālās un kultūras bagātības; šīnī valstī ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. No 18. gadsimta sākuma pakāpeniski Britu Austrumindijas kompānijas anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc cīņas par neatkarību.

Klimats

Indijas klimatu spēcīgi ietekmē Himalaji un Tara tuksnesis, kas regulē musonus. Indijā klimats pārsvarā atbilst četrām galvenajām grupām, tas ir tropiski mitrs, tropiski sauss, subtropu mitrs vai kalnu klimats. Indijas dienvidos klimats ir tuvu ekvatoriālajam, ziemeļos – kalnu subtropiskajam. Sausa un karsta sezona turpinās no aprīļa līdz jūnijam. Starp jūniju un oktobri vasaras musonu vēji nodrošina Indijas nokrišņu daudzuma lielāko daļu. Indijā ir 3 atšķirīgi gadalaiki: ziema, vasara un musonu gadalaiks. Ziema sākas novembrī. Ziemai raksturīgs sausums un relatīvi zemākas temperatūras (dienā no 12-18 °C Deli līdz 30 °C Indijas dienvidos, naktī no 2-6 °C Deli līdz 20 °C dienvidos). Martā ziemu nomaina vasara, ar ļoti karstu un sausu laiku. Maijā dienas temperatūra lielā daļā Indijas sasniedz 40 °C. Jūnijā vasaru nomaina musonu vēji, kas atnes spēcīgas lietusgāzes un nedaudz vēsāku laiku. Tūrismā sezona subkontinetālā un dienvid-indijā ilgtās no oktobra sākuma līdz marta beigām. Šajā laikā debess ir bez mākoņiem, gaiss temperatūra dienas laikā +25 ...+30 grādi, tomēr Dēlī ir diezgan vēsi arī decembrī-janvārī (+13 grādi).

Flora un fauna

Indijai piemīt nozīmīga bioloģiskā daudzveidība. Indijas meži variējas no Andamanu salu, Rietumugatu un Ziemeļaustrumindijas tropu lietus mežiem līdz Himalaju skuju koku mežiem. Starp šīm galējībām Austrumindijā ir mitrie lapu koku, galvenokārt šalu, meži; centrālajā un Dienvidindijā ir sausie lapu koku, galvenokārt tīkkoka, meži, bet centrālajā Dekānā un rietumu Gangas līdzenumā ir dzeloņaugu, pārsvarā dažādu akāciju veidu, meži. Indijā ir 2,9% no Vispasaules Dabas aizsardzības organizācijas noteiktajām apdraudētajām sugām;  tajās ietilpst Āzijas lauva, Bengālijas tīģeris un Bengālijas grifs.

Iedzīvotāji

Indija ir otra lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo 1,17 miljardi iedzīvotāji.  Lielākās pilsētas ir Mumbaja, Deli, Bengalūru, Kolkata (Kalkuta) un Čennaja (Madrasa), tomēr  gandrīz 70% indiešu mīt lauku apvidos. Indija ir dzimtene divām galvenajām valodu saimēm: indoeiropiešu (tajā runā apmēram 74% iedzīvotāju) un dravīdu (runā apmēram 24%). Hindi, ar vislielāko skaitu runājošo, ir savienības oficiālā valoda. Biznesā un pārvaldē plaši tiek izmantota angļu valoda. Bez tam, katram štatam un savienības teritorijai ir sava oficiālā valoda. Vairāk kā 800 miljoni indiešu (80,5%) ir hinduisti. Citas reliģiskās grupas ir musulmaņi, kristieši, sikhi, budisti, džainisti, ebreji, zoroastrieši, bahāisti un citas.

Vīzas

Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem ir nepieciešama vīza.