Itālija atrodas Apenīnu pussalā – Vidusjūras reģiona centrā. No valsts robežas ziemeļos līdz tās dienvidu krastam pie Vidusjūras ir aptuveni 1300 km.

Itālija ir moderna, dzīvespriecīga, ekonomiski aktīva valsts. Lai izprastu un iemīlētu Itāliju, būs par maz ar to, ka apskatīti tās apburošie arhitektūras pieminekļi, mākslas šedevri muzejos un galerijās. Itālijā ir "„jāizgaršo”, baudot tajā valdošās dzīves un tradīciju pilnību: jāiepazīstas ar itāļu mūziku, vienkārši jādodas pastaigās (un nevilšus vērojumos) pa pilsētu ielām, jānopeldas jūrā un jāpamielojas ar itāļu ēdieniem un vīniem.

Itālija ir valsts – muzejs, kurā bezgala daudz brīnumainu dārgumu – gan dabas veidotu un dāvātu, gan kultūrvēsturisku. Starp dabas brīnumiem jāmin, piemēram, vulkāni – gan apdzisušie, gan aktīvie: Etna, Vezuvs, Stromboli. Bez šiem vulkāniem grūti pat iedomāties Neapolei, Sicīlijai un Lipāru salām raksturīgās ainavas.

Savukārt mēģinājums uzskaitīt Itālijas kultūrvēsturiskos objektus noteikti būtu lemts neveiksmei. Jo katra Itālijas pilsēta ir īsta dārgumu glabātuve, kurā tur cieņā un godā aizgājušo laikmetu brīnumainās liecības visdažādākajās jomās.

Nozīmīgākie ekskursiju programmu reģioni

Roma
Roma – Itālijas Republikas galvaspilsēta kopš 1871. gada, Lacio apgabala un Romas provinces administratīvais centrs. Dibināta 753. gadā p.m.ē. Savas dibināšanas dienas svētkus pilsēta atzīmē 21. aprīlī. Roma, kā jau tas laikam visiem zināms, plešas uz 12 pakalniem, tomēr visvairāk pieminētie un zināmie ir septiņi pakalni – tie, uz kuriem 150 km2 platībā atrodas pilsētas centrālā vēsturiskā daļa: Palatīns (Palatinus), Aventīns (Aventinus), Kapitolijs (Capitolinus), Kvirināls (Quirinalis), Vimināls (Viminalis), Eskvilīns (Esquilinus) un Kelijs (Caelius).

Virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem Romu šķērso Tibras upe. Kādreiz tā bija ūdeņiem bagāta, kuģojama upe, kas plūdu laikā varēja nodarīt lielu postu. Bet mūsdienās tās krastus skauj akmens parapeti un Tibra vairs nav bīstama. Romā atrodas Vatikāna Pilsētvalsts, kura aizņem 40 ha teritoriju.

Milāna
Milāna mūsdienās ir Lombardijas apgabala administratīvais centrs. Tā ir otrā lielākā Itālijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā (aptuveni 2 000 000 cilv.) un, var teikt, otrā ietekmīgākā pilsēta politiskajā jomā. Savukārt ekonomikas un finanšu jomās Milāna tiek atzīta par valsts nozīmīgāko pilsētu. Pilsētas dislokācijas vieta gluži vai automātiski ieceļ Milānu valsts ziemeļu daļas centrālās pilsētas godā, savukārt tās iedzīvotāju darbīgums, izdoma un iniciatīvas padara Milānu par pilsētu, kas visas valsts mērogā attīstās visstraujāk.

Milāna ir nozīmīgs dzelzceļa un autoceļu fokusa punkts, pilsēta ar savām starptautiskajām lidostām un vienlaikus – milzīgs rūpniecības, tirdzniecības, zinātnes, sporta un modes centrs.

Florence
Florence ir Toskānas apgabala administratīvais centrs. Tajā dzīvo aptuveni 460 000 iedzīvotāju. Pilsētas lielākā daļa atrodas Arno upes labajā krastā. Pilsēta ir it kā ieslēpusies starp gleznainajiem Apenīnu priekškalnes pauguriem, atrodoties 280 km uz ziemeļiem no Romas un 115 km no Tirēnu jūras piekrastes.

Līdz seno romiešu dominancei šajā reģionā, kuru viņi tolaik dēvēja par Etrūriju, dzīvoja etruski. Romieši šo seno tautu sauca par tuskiem, no kā arī cēlies tagadējais Toskānas provinces nosaukums. Florences iedzīvotāji uzskata sevi par pašiem "īstākajiem” itāļiem. Jo itāliešu literārā valoda izveidota galvenokārt uz Toskānas (Florences) dialekta pamata, īpaši pateicoties dižā dzejnieka Dantes (1265-1331) darbībai. Itāliešu valodu un īpaši terminoloģiju visā pasaulē lieto mūzikas laukā.

Venēcija
Venēcija ir Veneto apgabala un Venēcijas provinces administratīvais centrs. Pilsēta ir izvietojusies uz 117 salām. Venēcijā ir aptuveni 150 kanāli un vairāk nekā 400 tilti, lielākoties akmens. Nokļūt salu pilsētā Venēcijā var pa ūdeni ar kuteri (jābrauc daži kilometri) vai pa mākslīgi veidoto dambi ar automobili vai vilcienu.

Venēcija iedalās sešos rajonos. Tie ir: Sanmarko (Svētā Marko) rajons, kas uzskatāms par pilsētas centru, Kastello rajons, Kanaredžo rajons (agrāk purvaina vieta, kur pārsvarā auga niedres), Dorsoduro rajons, kurā ietilpst La Giudecca sala un visa pilsētas dienvidu daļa, Sanpolo un Santakročes rajoni.
Māju numerācija šaurajās ieliņās un šķērsielās ir ārkārtīgi samudžināta, tāpēc tūristiem vislabāk orientēties pēc bultām, kas uzzīmētas uz sienām un norāda virzienus.

Venēcija ir fantastiskā Venēcijas karnevāla pilsēta (februāris-marts), pasaulē populārā kinofestivāla "Zelta lauva” (augusts-marts) un slavenās Venēcijas mākslas biennāles norises vieta. Bet pirmajā septembra svētdienā pilsētas Lielajā kanālā sākas lieliskie, ar ūdenssportu un 700 gadus senām tradīcijām saistītie svētki – Venēcijas Vēsturiskā regate (Regatta Storica).